Jau no paša rīta man ir aizdomas, ka mani kāds novēro... veseli divi pat! Jebkurai manai kustībai tiek meklēts motīvs - un ja nu viņa tagad iet pēc kārumu somiņas??? Klikšķis tiek sadzirdēts no jebkuras vietas mājās, un pie manis šaujas divas rudas bultas.
Strādāju ar katru atsevišķi, līdz ar to pagrūti īstenot to "dažādās situācijās" - suns, kurš kopā ar mani ir istabā, pilnīgi droši zina, ka tagad nedrīkst atslābināties ne mirkli.
Nelsons labi skatās acīs, no rīta skaitīju līdz 2, vakarā esam paildzinājuši skaitīšanu līdz 5, bet periodiski klikoju arī mazākus intervālus. Pa dienu mēģinām dabūt acu kontaktu, kad kārums atrodas sānis izstieptā rokā. Vakarā pievēršamies sēdēšanai, Nelsons saprot ātri un sēž kā mīļais. Mēģinu likt klāt signālu (balsi), bet tur atkal man tik labi neiet - Nelsons sēžas ātri, bet man komanda un klikšķis aiziet vienlaikus. Jāuzmanās un jākoncentrējas vairāk arī man.
Sēžu dīvānā, Nelsons mēģina man izlaizīt kārumu no dūres, bet dabū kliku un barību tikai tad, kad liekas mierā.
Jā, tā arī vien atziņa no klikerošanas - nemitīgi rokas ir suņu salaizītas. Mīļi.
Remī skatās acīs un dievina klikšķi! Vingrinājums ar barību sānis izstieptā rokā strādā labi, Remī pēc pāris reizēm atklāj, ka C+K var dabūt, ja skatās uz mani, tomēr vēl jau laiks paiet, kamēr saņem spēkus un novēršas no kāruma. Klikojam ārā iešanu.
Vērojot, kā suņi reaģē uz klikšķi, manī rodas skaidrība un mazliet, cerams, uzlabojas arī prasme, ka patiešām - svarīgs ir C brīdis. B drīkst nākt krietni pēc tam. Piemērs - Remī ārā kārto savas darīšanas, klikšķis ir tajā brīdī, Remī to piefiksē un, tikko pabeidzis, steidzas pie manis pēc B.
ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris
Vēl viens ievadgabaliņš
No www. aktiv-mit-hund.de - Kā notiek klikerapmācība?
Vispirms sunim tiek iemācīts, ka klikera skaņa ir saistīta ar kaut ko pozitīvu. Visvienkāršāk šo soli ir mācīties ar barību: paņemiet pusi suņa dienas barības devas un ar dažādu laika intervālu dažādās situācijās klikšķiniet, uzreiz pēc klikšķa iedodot sunim gabaliņu ēdiena. Katram klikšķim C seko barība / kārums K (klikšķis + apstiprinājums = C+K). Ja šādi strādāsiet divas – trīs dienas, suns sāks klikšķi uztvert nevis kā neitrālu, viņam neinteresantu skaņu, bet gan, sagaidot kaut ko pozitīvu, sāks uz to reaģēt. No šī brīža var sākt izmantot klikeri, lai trenētu suņa izturēšanos.
Pievērsiet uzmanību, lai šajā brīdī suns netiktu mudināts kaut ko darīt vai kaut kā uzvesties, t.i., sunim pagaidām netiek dotas nekādas komandas vai citi signāli. Ne pirms, ne pēc C nerunājiet ar suni. „Komandas” jeb signāli klikerapmācībā tiek izmantoto vēlāk, un tas arī ir loģiski: ko lai suns iesāk ar komandu „ķepu” vai „sēdi”, ja viņam ar šīm skaņām nekāda darbība nesaistās. Viņš nezina, kas viņam jādara, tāpēc komandas sunim sāk dot tikai tad, kad viņš vēlamo izturēšanos ir tīri labi apguvis, - tikai tad viņš var sasaistīt darbību ar signālu. Tātad vispirms nedariet neko citu, kā tikai gaidiet uz to brīdi, kad suns izdara kaut mazu solīti vēlamajā virzienā.
Tas var būt skatiens īstajā virzienā (piemēram, uz priekšmetu, kas viņam jāiemācās) vai nevilšus pacelta ķepa. Tieši tajā brīdī, kad suns rāda vēlamo izturēšanos, jāatskan klikšķim, kas tiek apstiprināts ar kaut ko, kas tieši tajā brīdī sunim būs kārota atlīdzība (kārums, rotaļlieta). Šī situācija tiek atkārtota vairākas reizes, un tad prasiet no suņa vienu pakāpi vairāk. Sunim, piemēram, jāpaiet viens solis apgūstamā priekšmeta virzienā. Tā maziem solīšiem jūs tuvojaties treniņa mērķim. Klikšķis pabeidz izturēšanos, t.i., pēc klikšķa suns drīkst apgriezties, pienākt pie saimnieka, lai paņemtu kārumu, vai arī atstāt apgūstamo pozīciju.
Tiklīdz kāda izturēšanās ir puslīdz „apgūta” un to vajadzētu uzlabot, neapstipriniet katru izpildi, bet variējiet, t.i., ar neregulāru intervālu – kādu brīdi katru 3. izpildi, tad atkal katru, pēc tam katru ceturto utt. Ne vienmēr apstipriniet arī katru progresu, t.i., ilgāku sēdēšanu, ilgāku iešanu cieši blakus; dariet arī to neregulāri, pa brīdim apstiprinot arī pēc īsa vēlamās uzvedības mirkļa. – Kļūstiet neaprēķināms suņa acīs. Ja C + K iespējamība ir augsta, tas palīdzēs sunim saglabāt motivāciju. Ja katrai korektai izpildei seko C+K, tas ātri vien kļūst garlaicīgi, suņa motivācija krītas. Dodiet sunim īpašu atzinību par īpaši labu izpildi (t.i., vairāk kārumu, uzslavu ar balsi).
Signālu (komandu / žestu) pievienojiet tad, kad suns kādu izturēšanos / uzvedību izpildīs ar vislielāko ticamību, pie kam – pilnībā (t.i., nevis tikai tad, ja tuvojas riepai, bet jau izlec tai cauri). Signāls tiek pievienots, tieši pirms suns izdara darbību, t.i., arī pirms klikšķa. Kad signāls ir pievienots, apstiprinātas tiek tikai tās darbības, kuras suns izdara, ja dots signāls. T.i., neapstipriniet ar C+K darbību, ko suns izdara pareizi, bet bez signāla saņemšanas.
Nepieņemiet, ka nu suns ir apguvis iemācīto un izpildīs to vienmēr un visur. Ir nepieciešami daudzi atkārtojumi un uzvedības „ģeneralizēšana”, kas nozīmē – suns to darīs dažādos apstākļos, dažādās vietās, diennakts laikos un pie dažādiem blakus kairinātājiem. Kad suns apguvis arī to, C + K tiek pakāpeniski noņemts un tiek dots tikai īpaši izcilas izpildes gadījumā.
Vispirms sunim tiek iemācīts, ka klikera skaņa ir saistīta ar kaut ko pozitīvu. Visvienkāršāk šo soli ir mācīties ar barību: paņemiet pusi suņa dienas barības devas un ar dažādu laika intervālu dažādās situācijās klikšķiniet, uzreiz pēc klikšķa iedodot sunim gabaliņu ēdiena. Katram klikšķim C seko barība / kārums K (klikšķis + apstiprinājums = C+K). Ja šādi strādāsiet divas – trīs dienas, suns sāks klikšķi uztvert nevis kā neitrālu, viņam neinteresantu skaņu, bet gan, sagaidot kaut ko pozitīvu, sāks uz to reaģēt. No šī brīža var sākt izmantot klikeri, lai trenētu suņa izturēšanos.
Pievērsiet uzmanību, lai šajā brīdī suns netiktu mudināts kaut ko darīt vai kaut kā uzvesties, t.i., sunim pagaidām netiek dotas nekādas komandas vai citi signāli. Ne pirms, ne pēc C nerunājiet ar suni. „Komandas” jeb signāli klikerapmācībā tiek izmantoto vēlāk, un tas arī ir loģiski: ko lai suns iesāk ar komandu „ķepu” vai „sēdi”, ja viņam ar šīm skaņām nekāda darbība nesaistās. Viņš nezina, kas viņam jādara, tāpēc komandas sunim sāk dot tikai tad, kad viņš vēlamo izturēšanos ir tīri labi apguvis, - tikai tad viņš var sasaistīt darbību ar signālu. Tātad vispirms nedariet neko citu, kā tikai gaidiet uz to brīdi, kad suns izdara kaut mazu solīti vēlamajā virzienā.
Tas var būt skatiens īstajā virzienā (piemēram, uz priekšmetu, kas viņam jāiemācās) vai nevilšus pacelta ķepa. Tieši tajā brīdī, kad suns rāda vēlamo izturēšanos, jāatskan klikšķim, kas tiek apstiprināts ar kaut ko, kas tieši tajā brīdī sunim būs kārota atlīdzība (kārums, rotaļlieta). Šī situācija tiek atkārtota vairākas reizes, un tad prasiet no suņa vienu pakāpi vairāk. Sunim, piemēram, jāpaiet viens solis apgūstamā priekšmeta virzienā. Tā maziem solīšiem jūs tuvojaties treniņa mērķim. Klikšķis pabeidz izturēšanos, t.i., pēc klikšķa suns drīkst apgriezties, pienākt pie saimnieka, lai paņemtu kārumu, vai arī atstāt apgūstamo pozīciju.
Tiklīdz kāda izturēšanās ir puslīdz „apgūta” un to vajadzētu uzlabot, neapstipriniet katru izpildi, bet variējiet, t.i., ar neregulāru intervālu – kādu brīdi katru 3. izpildi, tad atkal katru, pēc tam katru ceturto utt. Ne vienmēr apstipriniet arī katru progresu, t.i., ilgāku sēdēšanu, ilgāku iešanu cieši blakus; dariet arī to neregulāri, pa brīdim apstiprinot arī pēc īsa vēlamās uzvedības mirkļa. – Kļūstiet neaprēķināms suņa acīs. Ja C + K iespējamība ir augsta, tas palīdzēs sunim saglabāt motivāciju. Ja katrai korektai izpildei seko C+K, tas ātri vien kļūst garlaicīgi, suņa motivācija krītas. Dodiet sunim īpašu atzinību par īpaši labu izpildi (t.i., vairāk kārumu, uzslavu ar balsi).
Signālu (komandu / žestu) pievienojiet tad, kad suns kādu izturēšanos / uzvedību izpildīs ar vislielāko ticamību, pie kam – pilnībā (t.i., nevis tikai tad, ja tuvojas riepai, bet jau izlec tai cauri). Signāls tiek pievienots, tieši pirms suns izdara darbību, t.i., arī pirms klikšķa. Kad signāls ir pievienots, apstiprinātas tiek tikai tās darbības, kuras suns izdara, ja dots signāls. T.i., neapstipriniet ar C+K darbību, ko suns izdara pareizi, bet bez signāla saņemšanas.
Nepieņemiet, ka nu suns ir apguvis iemācīto un izpildīs to vienmēr un visur. Ir nepieciešami daudzi atkārtojumi un uzvedības „ģeneralizēšana”, kas nozīmē – suns to darīs dažādos apstākļos, dažādās vietās, diennakts laikos un pie dažādiem blakus kairinātājiem. Kad suns apguvis arī to, C + K tiek pakāpeniski noņemts un tiek dots tikai īpaši izcilas izpildes gadījumā.
15 padomi
Mans brīvs tulkojums no foruma www.clicker.de
Klikerapmācība ir jauns, zinātniski pamatots ceļš, kā labāk saprasties Tev un Tavam sunim. To apgūt ir vienkāršāk nekā tradicionālo, uz komandām balstīto treniņu veidu. Trenēt ir iespējams jebkuru suni neatkarīgi no vecuma. Kucēni vienkārši to mīl. Vecāki suņi iemācās dažādus trikus – pretstatā parunai! Ar klikeri var apmācīt arī kaķus, putnus un citus mājdzīvniekus.
Sākumā nedomā par to, kā Tu iemācīsi suni neizturēties tā, kā Tu nevēlies. Labāk sāc ar kaut ko, ko Tu vienmēr esi gribējis savam sunim iemācīt. Uzraksti uz lapiņas, ko Tavs suns māk tajā brīdī, kad jūs sākat. Pēc dienas pieraksti, ko esat sasnieguši. Tu būsi pārsteigts, kādu progresu uzrāda Tavs suns. Un tad Tu vari pats sevi apbalvot par suņa panākumiem.
Te pāris padomi, lai sāktu:
1. Klikeri nospied ar īsu kustību, lai radītu klik-klak skaņu. Iedod kārumu. Dod mazus gabaliņus un jo īpaši sākumā – kaut ko īpaši garšīgu; labāk mazus vistas gaļas gabaliņus, nevis apkaltušu maizi.
2. Klikšķini vēlamās izturēšanās laikā, nevis pēc tās. Klikera brīdis ir pats svarīgākais punkts. Nejūties vīlies, ja suns beidz šo izturēšanos, tikko izdzird klikšķi. Klikšķis pabeidz izturēšanos. Pēc tam iedod kārumu, un šis brīdis nav svarīgs.
3. Klikšķini, tiklīdz suns dara kaut ko, kas Tev patīk. Vispirms izvēlies kaut ko vienkāršu, ko suns dara pats no sevis (piemēram, sēdi, šurp, pieskaries manai rokai, ķepu, izej pa durvīm, blakus).
4. Klikšķini vienreiz (piespied – atlaid). Ja vēlies izrādīt īpašu prieku, iedod sunim vairāk kārumu, bet ne vairāk klikšķu.
5. Treniņiem ir jābūt īsiem. Trīs reizēs pa piecām minūtēm suns iemācās vairāk nekā stundu ilgā garlaicīgā atkārtošanā. Ievērojamus panākumus vari sasniegt un iemācīt savam sunim daudz jauna, ja ikdienas rutīnā ik pa laikam ieviesīsi pāris klikšķus.
6. Nevēlamu izturēšanos var labot, ja Tu pastiprini vēlamo izturēšanos. Klikšķini kucēnam, kad viņš nokārtojas pareizajā vietā, klikšķini, kad visas četras suņa ķepas ir pie grīdas, nevis ciemiņam uz pleciem. Nevis rājies, kad viņš rej, bet klikšķini, kad viņš ir mierīgs. No pavadas raušanas var atradināties, ja Tu klikšķini tajā brīdī, kad pavada brīvi nokarājas.
7. Klikšķini, kad suns no brīva prāta (netīšām) pakustās Tava mērķa virzienā. Tu vari suni vilināt Tev vēlamajā virzienā, mudināt viņu kustēties uz mērķi, bet nevelc viņu, nestum un neturi ciet. Trenējies bez pavadas. Ja pavada nepieciešama drošībai, piestiprini to pie jostas vai uzkar uz rokas, bet neizmanto to kā palīglīdzekli.
8. Negaidi uz perfektu uzvedību, uz pilnību. Klikšķis un apbalvojums par nelielu kustību pareizajā virzienā. Ja sunim ir jāsēž un viņš sāk tupties, - klikšķini. Tu gribi, lai suns nāk pie Tevis, kad Tu sauc? – daži soļi Tavā virzienā un – klikšķini!
9. Seko savam mērķim. Ja Tu redzi labu reakciju – suns noguļas pats no sevis, nāk Tev klāt vai atkārtoti apsēžas, - prasi no viņa vairāk. Pagaidi pāris mirkļus, kamēr suns paliek guļam drusku ilgāk, pienāk drusku tuvāk vai apsēžas drusku ātrāk. Klikšķini! To sauc par izturēšanās formēšanu (shaping).
10. Kad suns ir iemācījies, ka lai klikšķētu, viņam ir kaut kas jādara, viņš pats sāks spontāni izrādīt to uzvedību jeb izturēšanos, lai saņemtu klikšķi. Šis ir tas brīdis, kad jāpievieno signāls, - vārdiska komanda vai žests. Sāc klikšķināt uz šo izturēšanos, ja tā notiek pēc signāla vai signāla laikā. Sāc to ignorēt, ja signāls nav ticis dots.
11. Izvairies no „komandēšanas”. Klikerapmācība nav balstīta uz komandām. Ja suns nereaģē uz Tavu signālu, viņš ir nevis „nepaklausīgs”, bet gan vēl nav pilnībā apguvis signālu. Atrod vienkāršākus apstākļus, lai dotu signālu un klikšķinātu izturēšanos.
12. Nēsā klikeri vienmēr līdzi un „zvejo” jocīgas izturēšanās / uzvedības, piemēram, galvas purināšanu, astes ķeršanu, ķepas pacelšanu. Klikšķināt vari visdažādākās uzvedības, ko pamani, un vienalga suns neapjuks. Ja suņi ir vairāki, treniņiem jānotiek atsevišķi.
13. Ja sāc dusmoties, liec klikeri nost. Nejauc kopā dusmošanos, pavadas raustīšanu un „korekcijas” treniņu ar klikerapmācību. Tu, iespējams, zaudēsi suņa uzticību klikerim un, iespējams, arī ticību sev.
14. Ja Tu negūsti panākumus ar kādu noteiktu izturēšanos, iespējams, ka Tu klikšķini par vēlu. Īstais brīdis ir svarīgs! Palūdz, lai kāds Tevi pavēro. Varbūt lai šis kāds pāris reizes paklikšķina Tavā vietā.
15. Esi priecīgs un izbaudi! Klikerapmācība ir lieliska metode, lai bagātinātu Tavas un Tava suņa attiecības.
Klikerapmācība ir jauns, zinātniski pamatots ceļš, kā labāk saprasties Tev un Tavam sunim. To apgūt ir vienkāršāk nekā tradicionālo, uz komandām balstīto treniņu veidu. Trenēt ir iespējams jebkuru suni neatkarīgi no vecuma. Kucēni vienkārši to mīl. Vecāki suņi iemācās dažādus trikus – pretstatā parunai! Ar klikeri var apmācīt arī kaķus, putnus un citus mājdzīvniekus.
Sākumā nedomā par to, kā Tu iemācīsi suni neizturēties tā, kā Tu nevēlies. Labāk sāc ar kaut ko, ko Tu vienmēr esi gribējis savam sunim iemācīt. Uzraksti uz lapiņas, ko Tavs suns māk tajā brīdī, kad jūs sākat. Pēc dienas pieraksti, ko esat sasnieguši. Tu būsi pārsteigts, kādu progresu uzrāda Tavs suns. Un tad Tu vari pats sevi apbalvot par suņa panākumiem.
Te pāris padomi, lai sāktu:
1. Klikeri nospied ar īsu kustību, lai radītu klik-klak skaņu. Iedod kārumu. Dod mazus gabaliņus un jo īpaši sākumā – kaut ko īpaši garšīgu; labāk mazus vistas gaļas gabaliņus, nevis apkaltušu maizi.
2. Klikšķini vēlamās izturēšanās laikā, nevis pēc tās. Klikera brīdis ir pats svarīgākais punkts. Nejūties vīlies, ja suns beidz šo izturēšanos, tikko izdzird klikšķi. Klikšķis pabeidz izturēšanos. Pēc tam iedod kārumu, un šis brīdis nav svarīgs.
3. Klikšķini, tiklīdz suns dara kaut ko, kas Tev patīk. Vispirms izvēlies kaut ko vienkāršu, ko suns dara pats no sevis (piemēram, sēdi, šurp, pieskaries manai rokai, ķepu, izej pa durvīm, blakus).
4. Klikšķini vienreiz (piespied – atlaid). Ja vēlies izrādīt īpašu prieku, iedod sunim vairāk kārumu, bet ne vairāk klikšķu.
5. Treniņiem ir jābūt īsiem. Trīs reizēs pa piecām minūtēm suns iemācās vairāk nekā stundu ilgā garlaicīgā atkārtošanā. Ievērojamus panākumus vari sasniegt un iemācīt savam sunim daudz jauna, ja ikdienas rutīnā ik pa laikam ieviesīsi pāris klikšķus.
6. Nevēlamu izturēšanos var labot, ja Tu pastiprini vēlamo izturēšanos. Klikšķini kucēnam, kad viņš nokārtojas pareizajā vietā, klikšķini, kad visas četras suņa ķepas ir pie grīdas, nevis ciemiņam uz pleciem. Nevis rājies, kad viņš rej, bet klikšķini, kad viņš ir mierīgs. No pavadas raušanas var atradināties, ja Tu klikšķini tajā brīdī, kad pavada brīvi nokarājas.
7. Klikšķini, kad suns no brīva prāta (netīšām) pakustās Tava mērķa virzienā. Tu vari suni vilināt Tev vēlamajā virzienā, mudināt viņu kustēties uz mērķi, bet nevelc viņu, nestum un neturi ciet. Trenējies bez pavadas. Ja pavada nepieciešama drošībai, piestiprini to pie jostas vai uzkar uz rokas, bet neizmanto to kā palīglīdzekli.
8. Negaidi uz perfektu uzvedību, uz pilnību. Klikšķis un apbalvojums par nelielu kustību pareizajā virzienā. Ja sunim ir jāsēž un viņš sāk tupties, - klikšķini. Tu gribi, lai suns nāk pie Tevis, kad Tu sauc? – daži soļi Tavā virzienā un – klikšķini!
9. Seko savam mērķim. Ja Tu redzi labu reakciju – suns noguļas pats no sevis, nāk Tev klāt vai atkārtoti apsēžas, - prasi no viņa vairāk. Pagaidi pāris mirkļus, kamēr suns paliek guļam drusku ilgāk, pienāk drusku tuvāk vai apsēžas drusku ātrāk. Klikšķini! To sauc par izturēšanās formēšanu (shaping).
10. Kad suns ir iemācījies, ka lai klikšķētu, viņam ir kaut kas jādara, viņš pats sāks spontāni izrādīt to uzvedību jeb izturēšanos, lai saņemtu klikšķi. Šis ir tas brīdis, kad jāpievieno signāls, - vārdiska komanda vai žests. Sāc klikšķināt uz šo izturēšanos, ja tā notiek pēc signāla vai signāla laikā. Sāc to ignorēt, ja signāls nav ticis dots.
11. Izvairies no „komandēšanas”. Klikerapmācība nav balstīta uz komandām. Ja suns nereaģē uz Tavu signālu, viņš ir nevis „nepaklausīgs”, bet gan vēl nav pilnībā apguvis signālu. Atrod vienkāršākus apstākļus, lai dotu signālu un klikšķinātu izturēšanos.
12. Nēsā klikeri vienmēr līdzi un „zvejo” jocīgas izturēšanās / uzvedības, piemēram, galvas purināšanu, astes ķeršanu, ķepas pacelšanu. Klikšķināt vari visdažādākās uzvedības, ko pamani, un vienalga suns neapjuks. Ja suņi ir vairāki, treniņiem jānotiek atsevišķi.
13. Ja sāc dusmoties, liec klikeri nost. Nejauc kopā dusmošanos, pavadas raustīšanu un „korekcijas” treniņu ar klikerapmācību. Tu, iespējams, zaudēsi suņa uzticību klikerim un, iespējams, arī ticību sev.
14. Ja Tu negūsti panākumus ar kādu noteiktu izturēšanos, iespējams, ka Tu klikšķini par vēlu. Īstais brīdis ir svarīgs! Palūdz, lai kāds Tevi pavēro. Varbūt lai šis kāds pāris reizes paklikšķina Tavā vietā.
15. Esi priecīgs un izbaudi! Klikerapmācība ir lieliska metode, lai bagātinātu Tavas un Tava suņa attiecības.
trešdiena, 2010. gada 20. janvāris
Pirmā diena - 2010. gada 20. janvāris
Pirmā diena. No rīta, kad klikeris sagādāts, mēģinu klikšķināt (C) un dot kārumus (K).
NELSONS
No rīta „izklikšķinu” apmēram ½ no Nelsona brokastu porcijas Happy Dog. Nelsons ļoti ieinteresēts visā, kas te tagad notiek. Mēģinu mainīt barības došanas vietu, t.i., no labās, kreisās puses, nometu zemē, pametu gaisā, - viss viņam patīk! Ja pārāk ilgi neklikšķinu, Nelsons iet uz acu kontaktu. Tik uzmanīgu es Nelsonu sen neesmu redzējusi.
Pa dienu mēģinu vēl, bet laikam Nelsonam ēst vienkārši negribas; reaģē uz klikšķi, ja strādāju ar Remī.
Nodalu suņus un klikšķinu ar Nelsonu atsevišķi. Ņem K negribīgi, laikam tiešām negrib ēst.
Vakarā – klikšķinu ar sieru, interese atkal liela. Pamēģinu uzklikšķināt, kad Nelsons guļ man pie kājām, neesam kontaktā, -> Nelss tūlīt pievēršas man un skatās, kur būs kārums. Ja pārāk ilgi neklikšķinu, Nelsons iet uz acu kontaktu.
Pāris reizes izdodas V -> pievēršanās -> C+K
Visu dienu bez balss komandām.
REMĪ
No rīta izklikšķinu ~ 1/3 parastās brokastu porcijas Happy Dog, Remī ir sajūsmā par spēlīti! Mēģinu pamainīt puses, bet tas šim tik ātri nepielec.
Pa dienu ik pa laikam pamēģinu ar barības kraukšķiem, maizīti, sieru, Remī momentā noreaģē uz klikšķi, ja ir tuvumā, un skrien pie manis.
Ja pārāk ilgi treniņa laikā neklikšķinu, kļūst nemierīgs, mēģina lūrēt uz mani.
Pamēģinu ar vārda (V) saukšanu, saprot ļoti ātri, ka V-> pievēršanās -> C+K.
Izejam ārā, kad Remī čurā -> C; kad uzreiz skrien atpakaļ pie manis -> C +K.
Visu dienu bez balss komandām.
KOPUMĀ
Iespaids tāds, ka abi suņi kļūst uzmanīgi un koncentrēti, tikko ir pirmais klikšķis (Nelsons – ja grib ēst). Remī pusi dienas ir gatavs neatkāpties no manis.
Nelsons: acīmredzot jāstrādā vai nu pilnīgi tukšā dūšā, vai ar īpašiem kārumiem, nevis parasto barību. Rīt jāturpina C+K parastās situācijās, nekādu uzvedību negaidot un neprasot. Jāturpina V -> pievēršanās -> C+K, varbūt arī acis (A) -> C+K.
Remī: var strādāt šobrīd laikam ar jebkādu K. Jāturpina parastās situācijas, pie izdevības (ejot ārā, nākot pie manis, A, V) C+K.
NELSONS
No rīta „izklikšķinu” apmēram ½ no Nelsona brokastu porcijas Happy Dog. Nelsons ļoti ieinteresēts visā, kas te tagad notiek. Mēģinu mainīt barības došanas vietu, t.i., no labās, kreisās puses, nometu zemē, pametu gaisā, - viss viņam patīk! Ja pārāk ilgi neklikšķinu, Nelsons iet uz acu kontaktu. Tik uzmanīgu es Nelsonu sen neesmu redzējusi.
Pa dienu mēģinu vēl, bet laikam Nelsonam ēst vienkārši negribas; reaģē uz klikšķi, ja strādāju ar Remī.
Nodalu suņus un klikšķinu ar Nelsonu atsevišķi. Ņem K negribīgi, laikam tiešām negrib ēst.
Vakarā – klikšķinu ar sieru, interese atkal liela. Pamēģinu uzklikšķināt, kad Nelsons guļ man pie kājām, neesam kontaktā, -> Nelss tūlīt pievēršas man un skatās, kur būs kārums. Ja pārāk ilgi neklikšķinu, Nelsons iet uz acu kontaktu.
Pāris reizes izdodas V -> pievēršanās -> C+K
Visu dienu bez balss komandām.
REMĪ
No rīta izklikšķinu ~ 1/3 parastās brokastu porcijas Happy Dog, Remī ir sajūsmā par spēlīti! Mēģinu pamainīt puses, bet tas šim tik ātri nepielec.
Pa dienu ik pa laikam pamēģinu ar barības kraukšķiem, maizīti, sieru, Remī momentā noreaģē uz klikšķi, ja ir tuvumā, un skrien pie manis.
Ja pārāk ilgi treniņa laikā neklikšķinu, kļūst nemierīgs, mēģina lūrēt uz mani.
Pamēģinu ar vārda (V) saukšanu, saprot ļoti ātri, ka V-> pievēršanās -> C+K.
Izejam ārā, kad Remī čurā -> C; kad uzreiz skrien atpakaļ pie manis -> C +K.
Visu dienu bez balss komandām.
KOPUMĀ
Iespaids tāds, ka abi suņi kļūst uzmanīgi un koncentrēti, tikko ir pirmais klikšķis (Nelsons – ja grib ēst). Remī pusi dienas ir gatavs neatkāpties no manis.
Nelsons: acīmredzot jāstrādā vai nu pilnīgi tukšā dūšā, vai ar īpašiem kārumiem, nevis parasto barību. Rīt jāturpina C+K parastās situācijās, nekādu uzvedību negaidot un neprasot. Jāturpina V -> pievēršanās -> C+K, varbūt arī acis (A) -> C+K.
Remī: var strādāt šobrīd laikam ar jebkādu K. Jāturpina parastās situācijas, pie izdevības (ejot ārā, nākot pie manis, A, V) C+K.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Ziņas
