Mēs šodien sākam!

Šodien, 2010. gada 20. janvārī sākas jauna, interesanta un, cerams, ilgstoša un veiksmīga sadarbība ar diviem maniem labiem draugiem - īru seteriem Nelsonu (Neal Wolmar Attraction) un Remī (Remington Wolmmar Attraction). Jauna tāpēc, ka šodien mēs sāksim kopā apgūt jaunu apmācības formu - apmācību ar klikera palīdzību.

Ar Nelsonu esam kopā vairāk kā divus gadus, šobrīd viņam ir 2 gadi un 9 mēneši. Nelsons ir apguvis paklausības iemaņas apmācību laukumā, bet pārsvarā ar viņu esam strādājuši mājas kārtībā. Nelsons zina un pārsvarā labi izpilda komandas "šurp", "sēdi", "guli", "ķepu", "blakus", "lejā" (lai izkāptu no gultas, hehe) un vēl šo to. Viņš saprot, ko nozīmē "ēdīsi?" un "ārā", "ejam", "mežs", "braucam" utt. Būs interesanti, jo Nelsons nav no tiem, kurus ļoti interesē barība. No kārumiem, protams, viņš neatsakās...

Remī pie mums dzīvo pavisam neilgi, viņam tikko palika 4 mēneši, viņš suņu skolā nav gājis, bet jau diezgan labi zina komandu "šurp", "sēdi" un vēl šo to. Nu jau pāris dienas diezgan stabili prasās ārā un barības pielūgsmes ziņā ir pilnīgs pretstats lielajam brālim.

Mans mērķis, uzsākot klikerapmācību, ir mierīgas, harmoniskas attiecības ar maniem suņiem, interesanta kopīga laika pavadīšana un laba sadarbība suņu ikdienas uzvedībā. Pirmā diena, par kuru tūlīt atskaitīšos, ir pagājusi ļoti aizraujoši.

ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris

Otrā diena

Jau no paša rīta man ir aizdomas, ka mani kāds novēro... veseli divi pat! Jebkurai manai kustībai tiek meklēts motīvs - un ja nu viņa tagad iet pēc kārumu somiņas??? Klikšķis tiek sadzirdēts no jebkuras vietas mājās, un pie manis šaujas divas rudas bultas.
Strādāju ar katru atsevišķi, līdz ar to pagrūti īstenot to "dažādās situācijās" - suns, kurš kopā ar mani ir istabā, pilnīgi droši zina, ka tagad nedrīkst atslābināties ne mirkli.
Nelsons labi skatās acīs, no rīta skaitīju līdz 2, vakarā esam paildzinājuši skaitīšanu līdz 5, bet periodiski klikoju arī mazākus intervālus. Pa dienu mēģinām dabūt acu kontaktu, kad kārums atrodas sānis izstieptā rokā. Vakarā pievēršamies sēdēšanai, Nelsons saprot ātri un sēž kā mīļais. Mēģinu likt klāt signālu (balsi), bet tur atkal man tik labi neiet - Nelsons sēžas ātri, bet man komanda un klikšķis aiziet vienlaikus. Jāuzmanās un jākoncentrējas vairāk arī man.
Sēžu dīvānā, Nelsons mēģina man izlaizīt kārumu no dūres, bet dabū kliku un barību tikai tad, kad liekas mierā.
Jā, tā arī vien atziņa no klikerošanas - nemitīgi rokas ir suņu salaizītas. Mīļi.

Remī skatās acīs un dievina klikšķi! Vingrinājums ar barību sānis izstieptā rokā strādā labi, Remī pēc pāris reizēm atklāj, ka C+K var dabūt, ja skatās uz mani, tomēr vēl jau laiks paiet, kamēr saņem spēkus un novēršas no kāruma. Klikojam ārā iešanu.

Vērojot, kā suņi reaģē uz klikšķi, manī rodas skaidrība un mazliet, cerams, uzlabojas arī prasme, ka patiešām - svarīgs ir C brīdis. B drīkst nākt krietni pēc tam. Piemērs - Remī ārā kārto savas darīšanas, klikšķis ir tajā brīdī, Remī to piefiksē un, tikko pabeidzis, steidzas pie manis pēc B.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru