Jau no paša rīta man ir aizdomas, ka mani kāds novēro... veseli divi pat! Jebkurai manai kustībai tiek meklēts motīvs - un ja nu viņa tagad iet pēc kārumu somiņas??? Klikšķis tiek sadzirdēts no jebkuras vietas mājās, un pie manis šaujas divas rudas bultas.
Strādāju ar katru atsevišķi, līdz ar to pagrūti īstenot to "dažādās situācijās" - suns, kurš kopā ar mani ir istabā, pilnīgi droši zina, ka tagad nedrīkst atslābināties ne mirkli.
Nelsons labi skatās acīs, no rīta skaitīju līdz 2, vakarā esam paildzinājuši skaitīšanu līdz 5, bet periodiski klikoju arī mazākus intervālus. Pa dienu mēģinām dabūt acu kontaktu, kad kārums atrodas sānis izstieptā rokā. Vakarā pievēršamies sēdēšanai, Nelsons saprot ātri un sēž kā mīļais. Mēģinu likt klāt signālu (balsi), bet tur atkal man tik labi neiet - Nelsons sēžas ātri, bet man komanda un klikšķis aiziet vienlaikus. Jāuzmanās un jākoncentrējas vairāk arī man.
Sēžu dīvānā, Nelsons mēģina man izlaizīt kārumu no dūres, bet dabū kliku un barību tikai tad, kad liekas mierā.
Jā, tā arī vien atziņa no klikerošanas - nemitīgi rokas ir suņu salaizītas. Mīļi.
Remī skatās acīs un dievina klikšķi! Vingrinājums ar barību sānis izstieptā rokā strādā labi, Remī pēc pāris reizēm atklāj, ka C+K var dabūt, ja skatās uz mani, tomēr vēl jau laiks paiet, kamēr saņem spēkus un novēršas no kāruma. Klikojam ārā iešanu.
Vērojot, kā suņi reaģē uz klikšķi, manī rodas skaidrība un mazliet, cerams, uzlabojas arī prasme, ka patiešām - svarīgs ir C brīdis. B drīkst nākt krietni pēc tam. Piemērs - Remī ārā kārto savas darīšanas, klikšķis ir tajā brīdī, Remī to piefiksē un, tikko pabeidzis, steidzas pie manis pēc B.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru